Balles dejām ir bagāta un daudzveidīga vēsture, kas aizsākās jau daudzus gadsimtus atpakaļ, jo cilvēkiem izsenis ir paticis ritmiski kustēties un arī izrādīties viens otram. To pirmsākumi meklējami 16. un 17. gadsimta Eiropas galmos, kur tās galvenokārt izpildīja muižniecība un aristokrātija kā savdabīgu izklaides veidu. Šajā laikā populāri bija tādi deju stili kā menuets un polonēze, kas ir atvērta stila galma augstmaņu dejas.
17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā parādijās pirmās pus-ciešā satvēriena dejas - alemande un landlers ar apgriezieniem - kaut kas līdzīgs mūsdienu valsim. Uzskata, ka valša pirmsākumi meklējami no 1787.-1797. gadiem Austrijā, tapēc šī deja tika nosaukta par Vīnes valsi. Vēlāk ap 1810. gadu valsis kļuva populārs arī Vācijā, kur tika dejots ātrākā tempā un ir uzskatāms par mūsdienu valša tiešu priekšteci. Tāpēc Eiropā (arī pie mums) to bieži sauc arī par apaļo valsi. Vel apmēram pēc pusgadsimta valsis nokļuva Anglijā, kur konservatīvie angļi to sāka dejot ievērojami lēnākā tempā, tāpēc mūsdienās tam dots nosaukums lēnais valsis, jeb Angļu valsis. Tomēr abi šie valši ir dejojami 3/4 mūzikas taktsmērā, tikai atšķirīgos tempos.
Vidusšķira nebij apmierināta ar to, ka tikai augstmaņi var šādi izklaidēties, tāpēc izdomāja savu ciešā satvēriena deju - polku. Cik zināms tās izcelsme meklājama Bohēmijā (tagadējā Čehijas republika) ap 1830. gadu. Vēlāk polka strauji kļuva populāra arī Polijā, klāt nāca arī mazurka. Ap 1850. gadu polku dejoja jau arī Vācijā un ASV.
19. gadsimta beigās arī citas balles dejas ieguva popularitāti ārpus aristokrātijas un kļuva pieejamākas vidusšķirai. Tās pamazām tika papildinātas ar sarežģītākām figūrām, kur dejotāji demonstrēja savas prasmes kā vien varēja un mācēja. Šāda veida sacensību parādīšanās noveda pie balles deju stilu un paņēmienu standartizēšanas, dažādu deju organizāciju un biedrību izveides.
1924. gadā tika nodibināta Starptautiskā deju sporta federācija (IDSF), kas kļuva par sacensību deju pārvaldes institūciju. IDSF nodrošināja platformu dejotājiem no visas pasaules, lai tie sacenstos un noteiktu standartus dažādiem deju stiliem. Tā joprojām turpina organizēt starptautiskas deju sacensības un popularizēt balles dejas kā sporta veidu, tapēc tās ieguva nosaukumu - sporta dejas. Pirmās no sacensību balles dejām bija valsis, tango, fokstrots un kviksteps, nedaudz velāk tām tika pievienots arī lēnais valsis, rumba, ča-ča-ča un samba. Kā pēdējās sporta deju sacensībās ienāca džaivs un passadoble.
20 gadsimta otrajā pusē ballēs un klubos sāka dejot arī latīņamerikas dejas rumbu, sambu, ča-ča-ča un Argentīnas tango, kā arī tādas dejas kā džaivu, regeju, rok-n-rolu, svingu, u.c., tomēr daudzi tās joprojām neuzskata par īstām (piederīgām) balles dejām.
Man ļoti bieži ir nācies dzirdēt jautājumu - ar ko tad īsti atšķiras mūsdienu balles deja no sporta dejas!? Manā skatijumā atšķirības nemaz nav tik daudz, tomēr dažas ir un tās šeit pieminēšu. Balles dejās (jebkurā no tām) tiek dejotas vienkāršākas deju figūras un netiek dejoti gari iestudēti deju soļu virknējumi, kaut vai tā iemesla dēļ, ka tādus ballē izdejot nav iespējams, jo uz deju grīdas visiem vnk nepietiek vietas. Arī dejas tehniskais izpildijums ir vienkāršāks, toties mākslinieciski nekas neaizliedz izpausties, saprotams, ja tas netraucē citiem dejotājiem. Dažām dejām, kā, piemēram, fokstrotam un rumbai, atšķiras arī dejas pamatsoļi, tāpēc pastāv balles fokstrots un balles rumba un, attiecīgi, šo deju sporta varianti. Kā arī joprojām pastāv nerakstīts balles deju likums, ka dejojot ballē vīrietis negriežas ap savu asi (kā sporta dejās) - respektīvi, nekad nepagriež muguru pret savu dāmu (pagriezties drīkst tikai līdz pusei, saglabājot skatienu pret dāmu). Dāmas, protams, drīkst virpuļot un izcelt savu krāšņumu visos iespējamos veidos. 🙂
Pēdējās desmitgadēs balles dejas ir guvušas plašu popularitāti un atzinību gan kā sacensību sporta veids (sauktas par sporta dejām), gan arī kā atpūtas deju veids (sauktas par balles vai sarīkojumu dejām). Šīs ciešā satvēriena dejas var apgūt neskaitāmās deju skolās un studijās, kas rūpējas par visu vecumu un prasmju līmeņa deju entuziastiem, un pēc tam dejot sabiedriskos pasākumos, publiskos deju vakaros, vai slēgtās, prestižās ballēs un ballītēs.
Šodien balles dejas tiek dejotas ar savu eleganci, graciozitāti un māksliniecisko izteiksmi, kas aizrauj gan skatītājus, gan dejotājus.
Arī balles deju entuziastu klubiņš ar nedaudz maģisku nosaukumu "Tauriņa efekts" vēlas ieguldīt savu artavu balles deju un kulturālas atpūtas veida popularizēšanā, un ja Jūs aizrauj deja, un dejošana, tad esat nonākuši īstajā vietā. Lai kopā ar mums Jums izdodas dejot tikpat viegli un skaisti kā tauriņiem pavasarī! Noķeriet to sajūtu!